Integrētā augu aizsardzība

Kas ir IPM?

Integrētā kaitēkļu apkarošana, ko bieži dēvē par IPM, ir ilgtspējīga un videi draudzīga pieeja kaitēkļu apkarošanai. Tā izmanto vairākas stratēģijas, lai novērstu un kontrolētu kaitēkļus, vienlaikus līdz minimumam samazinot pesticīdu lietošanu.

Integrētā augu aizsardzība ir dinamiska un daudzpusīga kaitēkļu kontroles stratēģija. Tā apvieno bioloģiskos, kultūras, fiziskos un ķīmiskos līdzekļus, lai efektīvi apkarotu kaitēkļus. Šīs pieejas mērķis nav tikai kaitēkļu iznīcināšana; tās mērķis ir panākt līdzsvaru ekosistēmā.

IPM principi

Profilakse

IPM galvenā uzmanība tiek pievērsta profilaksei, nevis reaģēšanai. Tā uzsver praksi, kas attur kaitēkļus no invadēšanās.

Uzraudzība

Regulāra kaitēkļu populāciju uzraudzība palīdz pieņemt pamatotus lēmumus par kontroles stratēģijām.

Kontrole

Vajadzības gadījumā tiek veikti kontroles pasākumi, vispirms izmantojot vismazāk kaitīgās metodes.

Novērtēšana

Pēc ieviešanas IPM ir jānovērtē kontroles stratēģiju efektivitāte un jāveic nepieciešamie pielāgojumi.

IPM cikls ir nepārtraukts process, kas ietver iepriekš minētos principus. Tā ir dinamiska pieeja, kas pielāgojas mainīgajiem apstākļiem un jaunai informācijai.

Integrētā augu aizsardzība lauksaimniecībā

Integrētajai kaitēkļu apkarošanai lauksaimniecībā ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas lauksaimniecības nodrošināšanā. Tā samazina atkarību no ķīmiskajiem pesticīdiem, kas var negatīvi ietekmēt gan kultūraugus, gan vidi.

Labvēlīgi kukaiņi un bioloģiskā kontrole

Viens no galvenajiem integrētās augu aizsardzības aspektiem ir dabisko ienaidnieku spēka izmantošana kaitēkļu populāciju kontrolei. Plēsīgās ērces, parazītiskās lapsenes un derīgās nematodes ir derīgo organismu piemēri, ko izmanto bioloģiskajā kaitēkļu apkarošanā. Labvēlīgie organismi plēsīgi vai parazitējot uz kaitēkļiem lauksaimniecībā, palīdz dabiski aizsargāt kultūraugus.

Uzraudzība un ķeršana ar lamatām

Kultūraugu uzraudzība un izlūkošana ir sistemātiska kultūraugu novērošana visā to augšanas ciklā. Tā ietver rūpīgu augu pārbaudi, lai konstatētu kaitēkļu un slimību pazīmes. Šī prakse ir nenovērtējama, lai agrīni identificētu problēmas un nekavējoties rīkotos. Izmantojot kukaiņu slazdus, piemēram, lipīgās lamatas un feromonus, audzētāji var ātri konstatēt kaitēkļu klātbūtni un attiecīgi reaģēt.

Kukaiņu slazdu izmantošana var būt arī efektīvs veids, kā apkarot kaitēkļus, neizmantojot ķīmiskās vielas. Masveida slazdošanas metodes, piemēram, Rollertraps vai Horiver, palīdz kontrolēt tādu kaitēkļu lidojošās stadijas kā laputis un tripsis. Dažu citu kaitēkļu gadījumā masveida ķeršanu ar feromonu slazdiem var padarīt efektīvāku.

Augseku maiņa un augsnes veselība

Lauksaimniecībā augsekas izmantošana traucē kaitēkļu dzīves ciklu un var samazināt vajadzību pēc ķīmiskajiem pesticīdiem. Turklāt veselīgas augsnes vai substrāta uzturēšana veicina spēcīgu augu augšanu, padarot tos mazāk uzņēmīgus pret kaitēkļiem. Tas ietver ne tikai minimālu augsnē sastopamo kaitēkļu vai slimību klātbūtni, bet arī labi sabalansētu minerālvielu daudzumu augsnes matricā vai barības vielu šķīdumā un porainu augsnes vai substrāta struktūru, kas nodrošina gāzu apmaiņu starp sakņu zonu un gaisu virs tās.

Mazāk toksiskas ķīmiskās vielas

Ja ar neķīmiskiem līdzekļiem nav iespējams pilnībā noturēt kaitēkļu vai slimību līmeni zem ekonomiskā sliekšņa, var būt nepieciešama ķīmiska iejaukšanās. IPM atbalsta vismazāk toksisko pieejamo risinājumu izmantošanu. Šī pieeja samazina kaitējumu sugām, kas nav mērķsugas, un videi.

Dažos gadījumos gan bioloģisko, gan ķīmisko metožu integrēšana var uzlabot kaitēkļu apkarošanu, taču ir būtiski ievērot savietojamības vadlīnijas. Pesticīdu saderību ar derīgajiem organismiem varat pārbaudīt mūsu blakusparādību lietotnē.

Biežāk uzdotie jautājumi

  • Kas ir integrētā augu aizsardzība (IPM)?
    Kas ir integrētā augu aizsardzība (IPM)?

    Integrētā kaitēkļu apkarošana (IPM) ir holistiska un ilgtspējīga pieeja kaitēkļu apkarošanai, kuras mērķis ir apkarot kaitēkļus, vienlaikus samazinot kaitējumu videi. Tā apvieno dažādas stratēģijas, piemēram, profilaksi, uzraudzību un biokontroles aģentu izmantošanu, lai panāktu efektīvu kaitēkļu apkarošanu.

  • Ar ko IPM atšķiras no tradicionālajām kaitēkļu apkarošanas metodēm?
    Ar ko IPM atšķiras no tradicionālajām kaitēkļu apkarošanas metodēm?

    Tradicionālā kaitēkļu apkarošana bieži vien lielā mērā balstās uz ķīmiskiem pesticīdiem un koncentrējas uz tūlītēju kaitēkļu iznīcināšanu. Turpretī IPM uzsver dabiskus risinājumus, kas samazina ķīmisko pesticīdu izmantošanu un ņem vērā kaitēkļu apkarošanas ietekmi uz vidi.

  • Vai IPM ir droša videi?
    Vai IPM ir droša videi?

    IPM ir izstrādāts tā, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi un cilvēku veselību. Tā samazina atkarību no ķīmiskiem pesticīdiem, kas var radīt negatīvu ietekmi, un veicina netoksisku vai maz toksisku alternatīvu izmantošanu.

  • Vai IPM var pilnībā izskaust kaitēkļus?
    Vai IPM var pilnībā izskaust kaitēkļus?

    Galvenais mērķis ir samazināt kaitēkļu populāciju līdz pieņemamam līmenim, kas nerada būtisku kaitējumu vai zaudējumus. Gan tradicionālā kaitēkļu apkarošana, gan IPM ne vienmēr nodrošina pilnīgu izskaušanu.

  • Kādi ir daži galvenie IPM komponenti?
    Kādi ir daži galvenie IPM komponenti?

    IPM galvenie komponenti ir kaitēkļu profilakse, uzraudzība, kontroles pasākumi un regulāra šo pasākumu efektivitātes novērtēšana.

  • Kādi ir daži izplatīti IPM metožu piemēri?
    Kādi ir daži izplatīti IPM metožu piemēri?

    Dažas izplatītākās IPM metodes ir bioloģiskā kontrole, izmantojot dabiskos plēsējus, augseku lauksaimniecībā, kā arī slazdu un barjeru izmantošana.

  • Kur es varu uzzināt vairāk par IPM?
    Kur es varu uzzināt vairāk par IPM?

    Lai padziļināti iepazītos ar IPM pasauli, sazinieties ar kādu no mūsu tehniskajiem konsultantiem.