Dabas spēka izmatošana
Domājot par pārtikas ražošanas nākotni, ir grūti nebažīties par to, kā būs iespējams nodrošināt ar pārtiku desmit miljardus cilvēku, kas, visticamāk, dzīvos uz mūsu planētas 2050. gadā. Kā mums izdosies teju divkāršot pašreiz pieejamo auglīgas lauksaimniecības zemes platību, ņemot vērā, ka arvien vairāk cilvēku visā pasaulē pievēršas rietumnieciskajiem ēšanas paradumiem, kuros svarīga vieta ir gaļai un pienam? Kā mēs varam nodrošināt veselīgas pārtikas ražošanu tādos veidos, kas nekaitē ne cilvēkiem, ne videi?
Pietiek stundu pavadīt internetā, lai uzzinātu neskaitāmas globālas problēmas: apburtais loks, ko izraisa lielu mākslīgā mēslojuma daudzumu izmantošana, kas palielina atkarību no pesticīdiem, kas savukārt izraisa rezistenci un kaitē videi un cilvēku veselībai, turklāt pēc piecdesmit gadiem pasaules svarīgākās mākslīgā mēslojuma sastāvdaļas — fosfātu — krājumi būs teju izsmelti. Atmežošana, erozija, saldūdens trūkums, pārzveja, gaisa un jūras piesārņojums un klimata pārmaiņas — visi šie faktori vēl vairāk sarežģī situāciju.
ANO un Eiropas Savienības ieskatā inovācija lauksaimniecībā un dārzkopībā ir galvenā prioritāte. Inovācijas mērķim ir jābūt aizsargāt un, ja iespējams, palielināt veselīgas pārtikas ražošanas apjomu no hektāra, minimāli izmantojot mākslīgo mēslojumu un ķīmiskos pesticīdus. Vairums zinātnieku ir vienisprātis, ka tas būs iespējams tikai tad, ja mēs audzēsim kultūraugus atbilstoši integrētās augu aizsardzības (IAA) principiem. Šis termins attiecas uz veidu, kādā audzētāji audzē un aizsargā savas kultūras, par pamatu izmantojot zināšanas par augu attīstības cikliem, līdzsvaru un savstarpējas atkarības attiecībām starp augiem, kukaiņiem, mikroorganismiem un barības vielām. Ilgtspējīga audzēšana prasa, lai augi būtu noturīgi pret slimībām un kaitēkļu invāzijām, un videi, kurā tos audzē, ir jāspēj dabiski atjaunoties. Tikai tad mēs varam samazināt mākslīgā mēslojuma lietošanu un atkarību no pesticīdiem un palielināt ražību.
Neskatoties uz labajiem integrētās augu aizsardzības (IAA) panākumiem, jāatzīst, ka pasaules mērogā IAA izmantošana lauksaimniecībā joprojām ir tikai sākumstadijā, un mums vēl ir tālu līdz pilnīgai izpratnei par visu, kas notiek mūsu audzētajos pārtikas augos un ap tiem. Koppert ir viens no spēkiem, kas virza IAA iedvesmotu inovāciju pārtikas ražošanā. Izmantojot pētniecību un produktu izstrādi un ar uzņēmuma tīkla palīdzību daloties ar zināšanām ar lauksaimniekiem un audzētājiem visā pasaulē, Koppert paplašina savu resursu un instrumentu arsenālu, lai samazinātu mākslīgā mēslojuma un pesticīdu izmantošanu pārtikas ražošanā.
Kas ir integrētā augu aizsardzība?
Ir daudzas integrētās augu aizsardzības (IAA) definīcijas. Svarīgākais ir tās mērķis: izmantot bioloģiskus līdzekļus, kad vien iespējams, un ķīmiskus līdzekļus tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams. Ir daudz dažādu rīku IAA īstenošanai. Tas padara IAA konsultanta darbu daudzpusīgu, interesantu un dažkārt komplicētu. Turpmāk tekstā ir aprakstīti svarīgākie IAA rīki.
Augsnes veselība
Veselīga augsne vai substrāts ir veselīgas kultūras pamats. Par augsnes vai substrāta veselību ir jādomā plašāk nekā tikai bioloģiskajā nozīmē, kas ietver minimālu augsnē esošu kaitēkļu vai slimību klātbūtni. Jāņem vērā arī ķīmiskais aspekts, proti, minerālvielu optimāls līdzsvars augsnē vai barības vielu šķīdumā. Tāpat nedrīkst aizmirst fizikālos aspektus: poraina augsnes vai substrāta struktūra nodrošina gāzu apmaiņu starp sakņu zonu un atmosfēru.
Šķirnes izvēle
Augu šķirnes būtiski atšķiras pēc to uzņēmības pret kaitēkļiem un slimībām. Tas ietver vairāk aspektu nekā tikai šķirņu ģenētikas noteikto rezistenci. Arī atšķirības dažādu šķirņu lapu audos un sulas sastāvā ietekmē kaitēkļu vai slimību attīstību.
Precīza izsēja
Šī metode palīdz nodrošināt katram augam līdzīgus apstākļus, nodrošinot vienmērīgāku sējumu. Tas savukārt ļauj izvairīties no vājiem augiem, kas ir uzņēmīgāki pret kaitēkļiem un slimībām.
Augu higiēna
Augu higiēna sākas ar iepriekšējo kultūru. Aizvācot no audzēšanas platības iepriekšējās kultūras paliekas līdz ar tajās palikušajiem kaitēkļiem un slimības izraisošajiem organismiem, tiek samazināta vai aizkavēta jaunās kultūras inficēšanās. Svarīga ir arī siltumnīcas un tās satura iztīrīšana. Aizvācot inficētus augus vai augu daļas, tiek samazināts infekcijas avotu skaits jaunajiem augiem.
Augšanu veicinošu produktu izmantošana
Augšanu veicinošus mikroorganismus var izmantot jau no audzēšanas sākuma. Tie bagātina rizosfēras mikrobioloģisko sastāvu. Derīgo mikroorganismu kopums veicina sistēmisko rezistenci un palīdz augam labāk augt. Sēklu pārklāšana ir efektīvs veids, lai nodrošinātu derīgus mikroorganismus laukaugiem.
Novērošana un lietošana
Bieži un sistemātiski novērojumi ir ļoti svarīgi sekmīgai IAA. Savlaicīgi atklājot kaitēkļus un slimības, ir iespējams laicīgi rīkoties, kamēr kaitēkļu un slimību invāzija vēl ir maza un to novēršanas pasākumi ir iedarbīgi. Novērošanā neaizstājami rīki ir līmplāksnes, feromonu slazdi un palielināmie stikli. Tādas modernās tehnoloģijas kā īpašas kameras un droni sniedz jaunas un interesantas iespējas novērošanā. Pareizi veikta novērošana arī sniedz datus, kas palīdz kvantitatīvi novērtēt kaitēkļu un to dabisko ienaidnieku attīstību. Visos novērošanas pasākumos rodas daudz datu. Precīzā lauksaimniecība pārvērš šos datus par vērtīgu informāciju, kas ļauj pārvaldīt, novērtēt un pastāvīgi uzlabot IAA sistēmas. Koppert nodrošina aparatūras un programmatūras rīkus, kas atvieglo novērošanu un precīzo lauksaimniecību.
Dronus var izmantot, lai izplatītu kaitēkļu dabiskos ienaidniekus ar minimālu darbaspēku. Apvienojumā ar attiecīgajiem novērojumu datiem no precīzās lauksaimniecības sistēmas drīz būs iespējams pielāgot lietošanas devu atbilstoši vietējam infekcijas līmenim. Bioloģiskā aizsardzība, izmantojot kaitēkļu dabiskos ienaidniekus, ir skaitļu spēle, tāpēc šī metode palīdzēs gūt maksimālu atdevi no ieguldījumiem kaitēkļu dabisko ienaidnieku izmantošanā.
Ekonomiski pamatota lietošana
Kaitēkļi vai slimības var eksistēt kultūrā, nenodarot ekonomiski nozīmīgus kaitējumus. Protams, šī robežvērtība atšķiras dažādām kultūru un kaitēkļu vai slimību kombinācijām. Zināšanas par šīm robežvērtībām un kaitēkļu un to dabisko ienaidnieku dinamiku palīdz izvairīties no nevajadzīgas (ķīmiskas) iejaukšanās.
Derīgie kukaiņi
Kaitēkļu dabisko ienaidnieku profilaktiska izlaišana
Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti, kaitēkļu dabiskie ienaidnieki ir jāizlaiž kaitēkļu populācijas sākuma stadijā. Dažos gadījumos optimālai efektivitātei iespējama vai vēlama ir dabisko ienaidnieku izlaišana jau pirms kaitēkļu parādīšanās. Dažas derīgās ērces var baroties no putekšņiem vai pārtikas ērcēm, savukārt dažas derīgo blakšu sugas var pārtikt no speciālās barības, kas veidota no kožu oliņām. Daļu parazītisko kukaiņu var audzēt uz siltumnīcā īpaši audzētiem alternatīviem augiem, uz kuriem dzīvo laputis.
Derīgo kukaiņu/ērču papildinoša izlaišana
Kad profilaktiska izlaišana nav iespējama vai lietderīga, novērojumu dati palīdz noteikt laiku un skaitu, kādā jāizlaiž dabiskie ienaidnieki.
Slazdi
Ne visiem kaitēkļiem tirgū ir pieejami dabiskie ienaidnieki. Dažos gadījumos kaitēkļu dabiskajiem ienaidniekiem ir vajadzīga palīdzība. Slazdu risinājumi, piemēram, Rollertraps vai Horiver (1000/ha), palīdz ierobežot tādus kaitēkļus kā baltblusiņas un tripši to lidošanas stadijā. Dažu citu kaitēkļu gadījumā slazdu izmantošanu efektīvāku padara feromonu izmantošana.
Augu barības izmantošana labākai augu veselībai
Augu sulas analīžu dati ir atklājuši skaidru sakarību starp lapu barības vielu sastāvu un augu uzņēmību pret slimībām un kaitēkļiem. Augu barības vielu stāvokļa uzraudzība kļūst par arvien svarīgāku rīku augu veselības nodrošināšanā. Piemēram, zemāks nitrātu līmenis augu sulā palēnina tīklērču, baltblusiņu un citu kaitēkļu attīstību, neapdraudot augu audzēšanu vai kvalitāti. Ir vēl daudz citu piemēru.
IAA un kultūraugu apsaimniekošana
Zināšanas par augu veģetācijas ciklu un kultūraugu apsaimniekošanu ir ļoti būtiskas, lai optimāli saskaņotu IAA programmu un konkrēto kultūru. Tomātu atlapošana var ietekmēt baltblusiņu parazītisko kukaiņu un Macrolophus populāciju attīstību. Plēsīgo ērču izmantošana pret tripšiem podos audzētiem augiem ir efektīvāka, ja to dara pirms retināšanas. Vēsos apstākļos audzētiem augiem ir nepieciešami derīgie kukaiņi, kas labi darbojas šādos apstākļos.
Klimata pārvaldība
Programma “Nākamās paaudzes audzēšana” ir izraisījusi paradigmas maiņu kultūraugu un klimata pārvaldībā augsto tehnoloģiju siltumnīcās. Tā parāda, kā pareiza ūdens, enerģijas un vielu uzņemšanas līdzsvara pārvaldība veicina veselīgus kultūraugus, kas ir mazāk uzņēmīgi pret kaitēkļiem un slimībām.
Biopesticīdi
Ir trīs biopesticīdu kategorijas:
Mikroorganismu pesticīdu pamatā ir baktērijas, sēnītes, oomicētes vai vīrusi, un tos var izmantot kaitēkļu un slimību bioloģiskajai apkarošanai. Piemēri: Trianum (Trichoderma harzianum), Mycotal (Lecanicillium muscarium) un Bacillus thuringiensis.
-
Bioķīmisko līdzekļu pamatā ir augu ekstrakti vai vielmaiņas produkti (nīma, augu eļļas)
-
Semioķīmisko vielu plašāk pazīstamais piemērs ir dzimuma feromoni.
Biopesticīdi nodrošina daudzus līdzekļus neķīmiskai aizsardzībai pret kaitēkļiem un slimībām. Tos ir iespējams izmantot tikai pēc produkta reģistrēšanas izmantošanas valstī. Biopesticīdu izmantošana kopumā ir savienojama ar kaitēkļu dabisko ienaidnieku izmantošanu, tomēr ir izņēmumi. Izmantojiet Koppert blakusiedarbību datubāzi vai lejupielādējiet blakusiedarbību lietotni, lai iegūtu konkrētu informāciju.
Savienojamas ķimikālijas
Kad ar neķīmiskiem līdzekļiem nav pilnībā iespējams ierobežot kaitēkļu vai slimību klātbūtni līdz ekonomiski pieņemamam līmenim, bieži ir iespēja lietot ķīmiskus pesticīdus, minimāli ietekmējot entomofāgus vai mikroorganismu pesticīdus. Izmantojiet Koppert blakusiedarbību datubāzes tīmekļa vietni vai lietotni, lai iegūtu konkrētu informāciju, un kopā ar klientu noskaidrojiet, vai izvēlētais pesticīds atbilst tirgus prasībām.