Bioloģiskā kaitēkļu apkarošana, ko bieži dēvē par biokontroli, ir kaitēkļu apkarošanas metode, izmantojot dabiskos plēsējus, parazitoīdus vai patogēnus. Šī pieeja sadarbojas ar dabu, lai saglabātu ekosistēmu līdzsvaru un aizsargātu kultūraugus, neizmantojot kaitīgas ķīmiskās vielas.
Bioloģiskajā kaitēkļu apkarošanā lauksaimniecības kultūrās tiek ieviesti tādi derīgi organismi kā parazītiskās lapsenes un plēsīgās ērces, kas plēš vai parazitē uz kaitīgajiem kaitēkļiem, piemēram, laputīm, zirnekļgrauzējiem, laputis vai kāpuriem. Kā alternatīvu var izmantot arī mikrobioloģiskos insekticīdus, kas sastāv no dabā sastopamām baktērijām, vīrusiem vai sēnītēm, lai iedarbotos uz konkrētām kaitēkļu sugām, vienlaikus nekaitējot nemērķa organismiem.
Atšķirībā no ķīmiskajiem pesticīdiem, kas var negatīvi ietekmēt ekosistēmas, bioloģiskā kaitēkļu apkarošana izmanto dabas mehānismus, piemēram, plēsējus, parazītus un labvēlīgos mikroorganismus, lai kontrolētu kaitēkļu populāciju. Šāda pieeja ne tikai samazina ietekmi uz vidi, bet arī līdz minimumam samazina rezistences pret pesticīdiem risku, padarot to par ilgtspējīgu un efektīvu ilgtermiņa stratēģiju kaitēkļu apkarošanai. Turklāt, tā kā patērētāji un mazumtirgotāji arvien vairāk dod priekšroku bioloģiskiem un videi draudzīgiem produktiem, pieprasījums pēc bioloģiskām kaitēkļu kontroles metodēm, visticamāk, pieaugs, padarot tās par perspektīvu izvēli lauksaimniecībā un kaitēkļu apkarošanā.